29.07.2025
Foto: Unsplash.com / Christian Spasov
Lietus ir neatņemama Latvijas klimata sastāvdaļa – tas mūs var sagaidīt teju jebkurā brīdī, un autovadītājiem nokrišņi mēdz radīt nopietnus izaicinājumus uz ceļa. Viens no bīstamākajiem draudiem, ar ko vari saskarties slapjā laikā, ir akvaplanēšana. Šī parādība var pat pieredzējušākos vadītājus pārvērst par bezpalīdzīgiem pasažieriem savā automašīnā, jo tiek zaudēta kontrole pār transportlīdzekli. Izpratne par akvaplanēšanas būtību un rīcību šādās situācijās ir kritiski svarīga ikviena autovadītāja drošībai, tāpēc esam sagatavojuši virkni noderīgu padomu par šo tēmu!
Akvaplanēšanas būtība: auto sāk peldēt
Akvaplanēšana ir fiziska parādība, kas notiek, kad starp automašīnas riepu un ceļa virsmu veidojas ūdens slānis, riepai zaudējot tiešu kontaktu ar asfaltu. Šādā situācijā automašīna zaudē saķeri un peld, kļūstot nekontrolējama, un autovadītājs nespēj veikt nevienu no pamatfunkcijām – ne pagriezties, ne apstāties, ne paātrināties.
Kā tas izpaužas? Tu vari just, ka stūre kļūst viegla un nereaģē uz pagriezieniem. Automašīna var sākt slīdēt, un dzinēja apgriezieni – pēkšņi pieaugt, jo riepas zaudē saķeri ar ceļu. Šo parādību kopums signalizē, ka esi sācis akvaplanēt. Panika ir dabiska reakcija, taču tieši spēja saglabāt mieru un rīkoties pareizi var glābt no lielām problēmām.
Kā rīkoties, ja sākusies akvaplanēšana?
Svarīgākais šajā brīdī ir saglabāt mieru un rīkoties pārdomāti. Straujas un neapdomīgas kustības situāciju tikai pasliktinās. Tā vietā:
- saglabā mieru – panika liek veikt impulsīvas un bīstamas darbības. Mēģini nomierināties un koncentrēties;
- konstanti turi gāzes pedāli vai nedaudz to atlaid – necenties strauji noņemt kāju no gāzes pedāļa vai pēkšņi spiest pedāli līdz grīdai. Tā vietā viegli atlaid gāzi vai turi pedāli konstanti nospiestu, lai saglabātu vienmērīgu gaitu. Strauja bremzēšana vai paātrināšanās var izraisīt pilnīgu kontroles zaudēšanu, kad riepas atgūs saķeri;
- nestūrē strauji un nebremzē pēkšņi – akvaplanēšanas laikā automašīna nav vadāma, un strauja stūres pagriešana vai bremzēšana var izraisīt nekontrolētu trajektoriju vai sānslīdi, kad riepas atgūs saķeri ar ceļu. Turi stūri taisni vai ļoti viegli pagriez vēlamajā virzienā;
- koncentrējies uz ceļu – turpini vērot uz ceļa notiekošo un gatavojieties brīdim, kad riepas atkal pieskarsies asfaltam. Kad saķere atjaunosies, būs jūtama vibrācija. Tikai tad vari atsākt kontrolēti vadīt automašīnu.
Atcerieties, ka droša braukšana ietver arī zināšanas par to, ko darīt citās neparedzētās situācijās. Vairāk par to, kur šādas prasmes apgūt, lasi Riepu garāžas bloga rakstā Drošas braukšanas pamati: Kā rīkoties neparedzētās situācijās.
Septiņi faktori, kas būtiski ietekmē akvaplanēšanu
Foto: Unsplash.com / Tahlia Doyle
Lai gan akvaplanēšana var skart jebkuru, ir vairāki faktori, kas būtiski palielina risku saskarties ar šo bīstamo problēmu. Tos izprotot, tu varēs rīkoties proaktīvi, lai risku samazinātu.
1. faktors: protektora dziļums
Riepu protektors ir veidots, lai efektīvi novadītu ūdeni no riepas kontaktvirsmas. Ja protektors ir nodilis, tā spēja novadīt ūdeni samazinās, un akvaplanēšanas risks pieaug arī pie mazāka ātruma. Latvijas likumdošana nosaka minimālo protektora dziļumu (vasaras riepām tie ir 1,6 milimetri), taču drošības eksperti iesaka to uzturēt vismaz 3 mm robežās. Plašāk par vasaras riepu protektora dziļumu un to, kā no tā mainās automašīnas bremzēšanas ceļš, lasi Riepu garāžas blogā.
2. faktors: riepu kvalitāte un protektora raksts
Kvalitatīvas vasaras riepas no uzticama ražotāja ir izstrādātas ar specifisku protektora rakstu un gumijas sastāvu, kas nodrošina optimālu ūdens novadīšanu un saķeri slapjos apstākļos. Lētākām riepām, kuru izcelsme ir apšaubāma, šīs īpašības var būt ievērojami sliktākas.
3. faktors: piemērotas vasaras riepas
Braukšana ar ziemas riepām vasarā ir riskanta. Ziemas riepu mīkstais gumijas sastāvs un protektora raksts nav piemērots augstai temperatūrai un liela ūdens daudzuma efektīvai novadīšanai vasaras apstākļos. Tās vasarā zaudē savas īpašības, kļūstot nestabilas un slidenas, kā arī ievērojami ātrāk dilst. Piemērotas vasaras riepas ievērojami samazina akvaplanēšanas risku.
4. faktors: gaisa spiediens riepās
Nepareizs spiediens var būtiski ietekmēt riepu saķeri ar ceļu un spēju novadīt ūdeni. Gan pārāk zems, gan pārleku augsts spiediens maina riepas kontaktvirsmas formu, samazinot saķeres efektivitāti. Tāpēc regulāri pārbaudi riepu spiedienu un uzturi to atbilstoši ražotāja rekomendācijām.
5. faktors: ceļa stāvoklis
Jo lielāks ūdens slānis uz ceļa, jo lielāks akvaplanēšanas risks. Īpaši bīstamas ir dziļas peļķes un risēs sakrājies ūdens uz šosejām. Arī vietās, kur ūdens var uzkrāties, piemēram, pie ceļa malām, līkumos vai zem viaduktiem, akvaplanēšanas risks ir lielāks.
6. faktors: automašīnas tehniskais stāvoklis
Nepareizi noregulēta riteņu ģeometrija ietekmē riepu saskares laukumu ar ceļu, tādējādi samazinot to spēju novadīt ūdeni. Arī bojāti amortizatori samazina riepu saķeri ar ceļu, īpaši uz nelīdzenas virsmas vai pie liela ātruma, kā rezultātā pēkšņi var sākties akvaplanēšana.
7. faktors: braukšanas ātrums un maniere
Pie lielāka ātruma riepām ir mazāk laika, lai izspiestu ūdeni no kontaktvirsmas, tāpēc lietus laikā samazini braukšanas ātrumu. Turklāt lielākā ātrumā laika reaģēt uz bīstamu situāciju ir mazāk, bet ceļu satiksmes negadījuma sekas parasti ir daudz smagākas. Izvairies arī no pēkšņām stūres kustībām, straujas bremzēšanas vai paātrinājuma uz slapja ceļa – veic visas darbības vienmērīgi.
Praktiski padomi drošai braukšanai lietainā laikā
Foto: Unsplash.com / Dust & Pixels
Lai no akvaplanēšanas izvairītos, autovadītājiem Latvijā ir svarīgi ievērot šādus padomus:
- Izvēlies piemērotas vasaras riepas no uzticama ražotāja. Arī budžeta klases vasaras riepu modelis būs labāka izvēle nekā dārgākas un jaunas ziemas riepas;
- Laiku pa laikam pārbaudi riepu spiedienu un protektora atlikumu (ideālajā gadījumā – vismaz reizi mēnesī, kā arī pirms un pēc garākiem izbraucieniem);
- Samazini ātrumu lietus laikā un neilgi pēc tā, it īpaši uz ceļiem ar redzamām risēm vai peļķēm. Brauc atbilstoši laikapstākļiem, nevis atļautajam ātrumam;
- Uzmanīgi vēro uz ceļa notiekošo – esi īpaši vērīgs un skenē ceļu;
- Ieturi drošu distanci – lielāka distance no citiem transportlīdzekļiem dos vairāk laika reaģēt uz neparedzētām situācijām un laikus izvairīties no peļķēm;
- Neveic pēkšņas kustības – uz slapjas ceļa virsmas nestūrē strauji, kā arī nebremzē un nepaātrinies pēkšņi. Visas darbības veic plūdeni.
Izprotot, kas ir akvaplanēšana un zinot, kā šādos brīžos reaģēt, tu vari ievērojami samazināt ceļu satiksmes negadījumu iespējamību. Savukārt, ja laicīgi vēlies iegādāties jaunas ziemas riepas gada aukstajiem mēnešiem par patiešām izdevīgu cenu un bezmaksas piegādi visā Latvijā, aplūko plašo Riepu garāžas piedāvājumu!
